Rozes viņai izkritīs no rokām,
"Mīļo puisēn", lūpas izdvesīs,
Asaras, kas valdītas ar mokām,
Dēla pliko pauri apslacīs.....

Piedz. Kā toreiz dzērām māt,
Lai žēlīgs dievs stāv klāt,
Mēs alu, vīnu mucām tukšojām
Un mucas dibenā mēs laimi atradām,
To brālīgi uz pusēm dalījām.

Divas meitenes mums bij' uz katru,
Bet mēs četri vīri spēcīgi.
Mammiņ, iedod alimentiem naudu,
Jo zini, visi bijām grēcīgi!

Beidzās mūsu gaišās laimes dienas,
Pogainie mūs visus saķēra,
Ieslēdza mūs četrās drūmās sienās,
Un meitenes no zēniem atšķīra.

Auksta duša uzlija uz galvas,
Kuplie mati zemi pārklāja.
Zināms, pogainie nav Dieva balvas,
Bet ko tiem pretim darīt varēja!

Bēdīgs tagad spogulī es raugos,
Vai šis vārgais vīrel's tiešām es,
Bija ar šņabi, meitenēm reiz draugos,
Bet tagad skumjš un pamests vientulis.

100k nav slikti ...